Aktivitātes RU

Biedru grupa ir iesniegusi šādus priekšlikumus: 

Latvijas Republikas Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija   Jēkaba ielā 11 Rīgā, LV-1811   LR Finanšu ministrija   Smilšu ielā 1 Rīgā, LV-1919   Valsts ieņēmumu dienests   Talejas ielā 1 Rīgā, LV-1978

Par priekšlikumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma tekstā

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums

97.pants. Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšana

(1) Sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata (finanšu pārskata un vadības ziņojuma) un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā — elektronisku norakstu vai elektronisku kopiju (ja tas noteikts normatīvajos aktos par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā kopā ar paskaidrojumu (elektroniskā formā) par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir) apstiprināts.

(2) Šā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā minētā sabiedrība, kuras gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, Valsts ieņēmumu dienestam Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā iesniedz papīra formā sagatavotā revidenta ziņojuma vai revidenta pārbaudes ziņojuma elektronisku kopiju. Zvērināts revidents Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā pārbauda un apstiprina, ka gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājums elektroniskā formā pēc sniegtās informācijas satura atbilst tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam (ja tāds ir), par kuru zvērināts revidents sniedzis revidenta ziņojumu vai revidenta pārbaudes ziņojumu.

(3) Iesniegšanai Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā finanšu pārskata vai konsolidētā finanšu pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā — elektronisku norakstu — sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu formu.

(31) Ja vadības ziņojums vai konsolidētais vadības ziņojums sagatavots papīra formā, to Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā iesniedz kā minētā ziņojuma elektronisku kopiju.

(4) Komercsabiedrība, kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, Valsts ieņēmumu dienestam Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā papildus iesniedz papīra formā sagatavotā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) elektronisku kopiju. 

Likumdevējs plāno noteikt ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, pieprasot ārpakalpojumu grāmatvežiem attiecīgu zināšanu līmeni. Jau pašlaik ir spēkā prasība par ārpakalpojumu grāmatvedības civiltiesisko apdrošināšanu. Tādējādi arvien tiek paaugstināta ārpakalpojumu grāmatvežu atbildība.

Lai arī VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) Gada pārskata strukturētajā veidlapā ir paredzēts norādīt grāmatveža amatu, vārdu un uzvārdu, šī prasība ļoti bieži tiek ignorēta. Sevišķi tas novērojams grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumos… 

Gada pārskata iesniegšana, izmantojot EDS strukturēto veidlapu, joprojām ir iespējama arī tādos gadījumos, ja attiecīgās rindas (grāmatveža amats, vārds, uzvārds) ir atstātas tukšas. Vēl jo vairāk – sistēma nepārbauda ne grāmatveža amatu, darba vietu, ne arī personu kā tādu. Citiem vārdiem sakot – šīs rindas var aizpildīt ar jebkādu tekstu, kuram savukārt nav nekādas nozīmes.

Priekšlikums – likumā paredzēt un Valsts ieņēmumu dienestam kontrolēt – lai Gada pārskatu, kuru sagatavojis ārpakalpojuma grāmatvedis, šis ārpakalpojuma grāmatvedis ar savu parakstu EDSā apliecinātu tā (Gada pārskata) autentiskumu precīzi tādā kārtībā, kāda paredzēta zvērinātam revidentam Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97.pantā.

Uzskatām, ka nosakot šādas prasības, gada pārskatu kvalitāte tiks ievērojami uzlabota.

Finanšu ministrijas 13.01.2021 atbildes vēstuli Nr.4.1-27/20/190 skatīt šeit.

=======================================

Latvijas Republikas Saeima            Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Jēkaba ielā 11 Rīgā, LV-1811

LR Finanšu ministrija

Smilšu ielā 1 Rīgā, LV-1919

 

Valsts ieņēmumu dienests

Talejas ielā 1Rīgā, LV-1978

Par priekšlikumiem Grāmatvedības likuma tekstā

(1) Grāmatvedības likuma projektā paredzēts:

11.pants. Attaisnojuma dokumenti

(1) Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esību un kurā ietverti vismaz šā panta otrajā daļā minētie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Attaisnojuma dokumentu var sagatavot elektroniskā vai papīra formā. Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija, kā arī būtu iespējams radīt šā dokumenta atvasinājumu.

(2) Attaisnojuma dokumentā ietverami vismaz šādi rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu:

7) saimnieciskā darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē, bet normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – arī cita informācija par saimniecisko darījumu (piemēram, daudzums, mērvienība);

Praksē tiek novērots, ka ļoti daudzos gadījumos elektroniskajā kases aparātā, arī rēķinos un pavadzīmēs pārdevējs iekļauj saimnieciskā darījuma aprakstu, kurš sastāv no dažādu burtu un ciparu kombinācijām. Teorētiski šāds dokuments nevar tikt uzskatīts par attaisnojuma dokumentu, jo trešā kvalificētā persona nevar gūt priekšstatu par darījumu, nav iespējama tā izsekojamība.

Tajā pašā laikā zināms, ka visus šādus dokumentus atzīt par nederīgiem praksē nav iespējams, tāpēc grāmatvedis ir spiests dažādos inofrmācijas avotos meklēt un censties atšifrēt burtu un ciparu kombinācijas dokumentā, cenšoties saprast darījuma aprakstu (preces nosaukumu), lai vērtētu darījuma ekonomisko būtību.

Uzskatām, ka likumdevējam skaidri un nepārprotami likumā jāparedz, ka attaisnojuma dokumentā darījuma aprakstam (preces nosaukumam) jābūt izteiktam rakstveidā (vārdiem), nepieļaujot tikai burtu un ciparu kombinācijas.

(2) Grāmatvedības likuma projektā paredzēts:

35.pants. Uzņēmuma vadītājs, kurš ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats

Atkāpjoties no šā likuma 34. panta prasībām, uzņēmuma vadītājs ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats, ja viņš ir:

1) individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks;

2) fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību;

3) individuālais komersants;

4) kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks;

5) reliģiskās organizācijas vai tās iestādes vadītājs, ja reliģiskajā organizācijā vai tās iestādē grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā;

6) biedrības, nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis;

7) administrators, kurš, pildot Maksātnespējas likuma prasības, juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti.

Pašlaik praksē tiek novērots (un Valsts ieņēmumu dienests to apstiprina Anotācijā pie šī likumprojekta), ka grāmatvedības uzskaites kvalitāte ir nepieļaujami zema. Sevišķi tas vērojams gadījumos, kad grāmatvedības uzskaiti kārto vienīgais valdes loceklis (arī vienīgais darbinieks) uzņēmumā.

Likumdevējs projektā paredz, ka arī turpmāk gadījumos, kad kapitālsabiedrībā ir tikai viens darbinieks (viņš arī valde), grāmatvedību atļauts kārtot šim vienīgajam darbiniekam, neprasot no viņa nekādas zināšanas grāmatvedības jomā.

Ja 35.pantā minētos gadījumus (IU,IK, SDV utt.) vēl var saprast un pieņemt (netiek uzlikti apgrūtinājumi, netiek radīti sarežģījumi utt.), tad 4.punktā minētais gadījums “kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks” nav saprotams un nav atbalstāms.

Uzskatām, ka kapitālsabiedrības gadījumā tomēr būtu jāparedz vismaz minimālais zināšanu līmenis grāmatvedības jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā būtu vismaz jāreģistrē šie “korifeji”, kuri paši kārto grāmatvedības uzskaiti kapitālsabiedrībā.

Pretējā gadījumā, cenšoties “nenodarīt pāri” un “nesarežģīt dzīvi” kapitālsabiedrības vienīgajam valdes loceklim, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks, likumdevējs “pēc noklusējuma” akceptē grāmatvedības uzskaites kārtošanu cilvēkam bez jelkādām zināšanām šajā jomā.

Alternatīvs priekšlikums – šādu atļauju ierobežot ar neto apgrozījuma summu gadā.

Priekšlikums ir sasniedzis adresātu — Saeimas komisiju.

Finanšu ministrijas 13.01.2021 atbildes vēstuli Nr.4.1-27/20/190 skatīt šeit.