Biedru grupa ir iesniegusi šādus priekšlikumus:
| Latvijas Republikas Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Jēkaba ielā 11 Rīgā, LV-1811 | LR Finanšu ministrija Smilšu ielā 1 Rīgā, LV-1919 | Valsts ieņēmumu dienests Talejas ielā 1 Rīgā, LV-1978 |
Par priekšlikumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma tekstā
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums
97.pants. Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšana
(1) Sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam papīra formā vai elektroniski sagatavota gada pārskata (finanšu pārskata un vadības ziņojuma) un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā — elektronisku norakstu vai elektronisku kopiju (ja tas noteikts normatīvajos aktos par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsol idēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā kopā ar paskaidrojumu (elektroniskā formā) par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir) apstiprināts.
(2) Šā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā minētā sabiedrība, kuras gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) revidējis (pārbaudījis) zvērināts revidents, Valsts ieņēmumu dienestam Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā iesniedz papīra formā sagatavotā revidenta ziņojuma vai revidenta pārbaudes ziņojuma elektronisku kopiju. Zvērināts revidents Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā pārbauda un apstiprina, ka gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājums elektroniskā formā pēc sniegtās informācijas satura atbilst tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam (ja tāds ir), par kuru zvērināts revidents sniedzis revidenta ziņojumu vai revidenta pārbaudes ziņojumu.
(3) Iesniegšanai Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā finanšu pārskata vai konsolidētā finanšu pārskata (ja tāds ir) atvasinājumu elektroniskā formā — elektronisku norakstu — sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu formu.
(31) Ja vadības ziņojums vai konsolidētais vadības ziņojums sagatavots papīra formā, to Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā iesniedz kā minētā ziņojuma elektronisku kopiju.
(4) Komercsabiedrība, kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, Valsts ieņēmumu dienestam Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā papildus iesniedz papīra formā sagatavotā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) elektronisku kopiju.
Likumdevējs plāno noteikt ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, pieprasot ārpakalpojumu grāmatvežiem attiecīgu zināšanu līmeni. Jau pašlaik ir spēkā prasība par ārpakalpojumu grāmatvedības civiltiesisko apdrošināšanu. Tādējādi arvien tiek paaugstināta ārpakalpojumu grāmatvežu atbildība.
Lai arī VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) Gada pārskata strukturētajā veidlapā ir paredzēts norādīt grāmatveža amatu, vārdu un uzvārdu, šī prasība ļoti bieži tiek ignorēta. Sevišķi tas novērojams grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumos…
Gada pārskata iesniegšana, izmantojot EDS strukturēto veidlapu, joprojām ir iespējama arī tādos gadījumos, ja attiecīgās rindas (grāmatveža amats, vārds, uzvārds) ir atstātas tukšas. Vēl jo vairāk – sistēma nepārbauda ne grāmatveža amatu, darba vietu, ne arī personu kā tādu. Citiem vārdiem sakot – šīs rindas var aizpildīt ar jebkādu tekstu, kuram savukārt nav nekādas nozīmes.
Priekšlikums – likumā paredzēt un Valsts ieņēmumu dienestam kontrolēt – lai Gada pārskatu, kuru sagatavojis ārpakalpojuma grāmatvedis, šis ārpakalpojuma grāmatvedis ar savu parakstu EDSā apliecinātu tā (Gada pārskata) autentiskumu precīzi tādā kārtībā, kāda paredzēta zvērinātam revidentam Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97.pantā.
Uzskatām, ka nosakot šādas prasības, gada pārskatu kvalitāte tiks ievērojami uzlabota.
Finanšu ministrijas 13.01.2021 atbildes vēstuli Nr.4.1-27/20/190 skatīt šeit.
=======================================
|
Latvijas Republikas Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Jēkaba ielā 11 Rīgā, LV-1811 |
LR Finanšu ministrija Smilšu ielā 1 Rīgā, LV-1919 |
Valsts ieņēmumu dienests Talejas ielā 1Rīgā, LV-1978 |
Par priekšlikumiem Grāmatvedības likuma tekstā
(1) Grāmatvedības likuma projektā paredzēts:
11.pants. Attaisnojuma dokumenti
(1) Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esību un kurā ietverti vismaz šā panta otrajā daļā minētie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Attaisnojuma dokumentu var sagatavot elektroniskā vai papīra formā. Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija, kā arī būtu iespējams radīt šā dokumenta atvasinājumu.
(2) Attaisnojuma dokumentā ietverami vismaz šādi rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu:
…
7) saimnieciskā darījuma apraksts un vērtība naudas izteiksmē, bet normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – arī cita informācija par saimniecisko darījumu (piemēram, daudzums, mērvienība);
…
Praksē tiek novērots, ka ļoti daudzos gadījumos elektroniskajā kases aparātā, arī rēķinos un pavadzīmēs pārdevējs iekļauj saimnieciskā darījuma aprakstu, kurš sastāv no dažādu burtu un ciparu kombinācijām. Teorētiski šāds dokuments nevar tikt uzskatīts par attaisnojuma dokumentu, jo trešā kvalificētā persona nevar gūt priekšstatu par darījumu, nav iespējama tā izsekojamība.
Tajā pašā laikā zināms, ka visus šādus dokumentus atzīt par nederīgiem praksē nav iespējams, tāpēc grāmatvedis ir spiests dažādos inofrmācijas avotos meklēt un censties atšifrēt burtu un ciparu kombinācijas dokumentā, cenšoties saprast darījuma aprakstu (preces nosaukumu), lai vērtētu darījuma ekonomisko būtību.
Uzskatām, ka likumdevējam skaidri un nepārprotami likumā jāparedz, ka attaisnojuma dokumentā darījuma aprakstam (preces nosaukumam) jābūt izteiktam rakstveidā (vārdiem), nepieļaujot tikai burtu un ciparu kombinācijas.
(2) Grāmatvedības likuma projektā paredzēts:
35.pants. Uzņēmuma vadītājs, kurš ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats
Atkāpjoties no šā likuma 34. panta prasībām, uzņēmuma vadītājs ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats, ja viņš ir:
1) individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks;
2) fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību;
3) individuālais komersants;
4) kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks;
5) reliģiskās organizācijas vai tās iestādes vadītājs, ja reliģiskajā organizācijā vai tās iestādē grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā;
6) biedrības, nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis;
7) administrators, kurš, pildot Maksātnespējas likuma prasības, juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā organizē parādnieka grāmatvedības uzskaiti.
Pašlaik praksē tiek novērots (un Valsts ieņēmumu dienests to apstiprina Anotācijā pie šī likumprojekta), ka grāmatvedības uzskaites kvalitāte ir nepieļaujami zema. Sevišķi tas vērojams gadījumos, kad grāmatvedības uzskaiti kārto vienīgais valdes loceklis (arī vienīgais darbinieks) uzņēmumā.
Likumdevējs projektā paredz, ka arī turpmāk gadījumos, kad kapitālsabiedrībā ir tikai viens darbinieks (viņš arī valde), grāmatvedību atļauts kārtot šim vienīgajam darbiniekam, neprasot no viņa nekādas zināšanas grāmatvedības jomā.
Ja 35.pantā minētos gadījumus (IU,IK, SDV utt.) vēl var saprast un pieņemt (netiek uzlikti apgrūtinājumi, netiek radīti sarežģījumi utt.), tad 4.punktā minētais gadījums “kapitālsabiedrības vienīgais valdes loceklis, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks” nav saprotams un nav atbalstāms.
Uzskatām, ka kapitālsabiedrības gadījumā tomēr būtu jāparedz vismaz minimālais zināšanu līmenis grāmatvedības jomā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestā būtu vismaz jāreģistrē šie “korifeji”, kuri paši kārto grāmatvedības uzskaiti kapitālsabiedrībā.
Pretējā gadījumā, cenšoties “nenodarīt pāri” un “nesarežģīt dzīvi” kapitālsabiedrības vienīgajam valdes loceklim, kurš ir kapitālsabiedrības vienīgais dalībnieks, likumdevējs “pēc noklusējuma” akceptē grāmatvedības uzskaites kārtošanu cilvēkam bez jelkādām zināšanām šajā jomā.
Alternatīvs priekšlikums – šādu atļauju ierobežot ar neto apgrozījuma summu gadā.
Priekšlikums ir sasniedzis adresātu – Saeimas komisiju.
Finanšu ministrijas 13.01.2021 atbildes vēstuli Nr.4.1-27/20/190 skatīt šeit.
PADOMI
[1]Pašlaik, lai jauns uzņēmums piereģistrētos par PVN maksātāju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasa informāciju par ārpakalpojuma grāmatvedi (ja nav sava grāmatveža). Praksē bieži vien notiek šādi – klients ar mani (ārpakalpojuma grāmatvedi) noslēdz līgumu par grāmatvedības kārtošanu, piereģistrējas par PVN maksātāju un… pazūd.
Protams, es nesaņemu maksu par pakalpojumu un rezultātā arī pārtraucu šo līgumu. Taču VIDā saglabājas informācija par mani kā par ārpakalpojuma grāmatvedi šim uzņēmumam.
Priekšlikums: Vajadzētu izveidot un uzturēt datu bāzi ar klientu sarakstu, kurus apkalpo konkrētais ārpakalpojuma grāmatvedis. Es nevēlos būt atbildīga par klientiem, kuri ir “pazuduši”.
Lūcija L., LRĀGA biedre 08.12.2020
LRĀGA padoms:
Šādā gadījumā ārpakalpojuma grāmatvedim iesakām nosūtīt oficiālu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par to, ka grāmatvedības apkalpošanas līgums ir pārtraukts. Tādējādi ārpakalpojuma grāmatvedis pasargās sevi no jautājumiem, kādi varētu rasties turpmāk sakarā ar šāda klienta, iespējams, negodprātīgu rīcību.
Attiecībā uz priekšlikumā minēto datu bāzi – domājams, ka šādas datu bāzes veidošana būtu pretrunā ar komercnoslēpuma pamatprincipiem. Protams, VID var šādus datus ievākt un uzglabāt, taču publiski gan tiem nevajadzētu būt pieejamiem.
Padomu sniedza: Oskars Springis, LRĀGA dibinātājs un biedrs, grāmatvedības sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalificēto grāmatvežu institūta biedrs, SIA “Industry Services” galvenais grāmatvedis un valdes priekšsēdētājs, žurnāla “Bilance” ārštata autors
tālr.+44 (0) 7479032025 e-pasts: oskars.springis@lraga.lv 08.12.2020
========================================
18.03.2021
Valsts ieņēmumu dienesta Paziņojums:
VID saskaņā ar 02.05.2000. MK not.Nr.164 “Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas” no VSAA elektroniski ir saņēmis informāciju par pārmaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas). Pārmaksātās obligātās iemaksas ir ieskaitītas nākamo periodu izmaksās. Ja vēlaties, lai pārmaksātās obligātās iemaksas tiktu pārskaitītas uz Jūsu norādīto kontu, lūdzam iesniegt iesniegumu. Informējam, ka gadījumā, ja Jums izveidosies nodokļu parādi, pārmaksa tiks ieskaitīta nodokļu parādu segšanai bez Jūsu iesnieguma.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atbilde:
25.10.2016. stājās spēkā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ar kuriem pārejas noteikumi tika papildināti ar 60.punktu, kas noteica, ka sākot no 2018.gada 1.janvāra, Aģentūra triju gadu laikā informē Valsts ieņēmumu dienestu par darba devēja un sociāli apdrošinātās personas pārmaksātajām iemaksām, kuras uzkrātas par periodu līdz 2016.gada 31.decembrim un kuru apmērs sasniedz vai pārsniedz 35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, un pārmaksas atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka VSAA, sākot no 2018.gada 1.janvāra triju gadu laikā (no 2018.gada līdz 2020.gadam) veica uzkrāto pārmaksāto iemaksu atmaksāšanu atbilstoši MK noteiktajai kārtībai, t.i., 02.05.2000. MK noteikumiem Nr.164 “Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un aprēķināts un pārskaitīts solidaritātes nodoklis”.
Minēto MK noteikumu 28.punkts paredz, ka pārmaksātās obligātās iemaksas, kuras uzkrātas līdz 2016. gada 31. decembrim un kuru apmērs sasniedz vai pārsniedz 35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, aģentūra triju gadu laikā atmaksā:
28.1. personām – pēc uzvārda alfabēta secībā;
28.2. darba devējiem – vienā reizē par visiem darba ņēmējiem ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību.
Līdz ar to atbilstoši minētajam darba devējiem ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību tika nosūtīta informācija par darba devēju pārmaksātajām iemaksām, kuras bija uzkrātas līdz 2016.gada 31.decembrim.
Papildus informācija:
Šīs summas ir VSAOI likmju nesakritība par periodu līdz 31.12.2016. Piemēram, darbiniekam tika piemērota pilnā likme, tika piešķirta pensija, darba devējs par to uzzināja pēc 3 mēnešiem, VSAOI iemaksas netika pārrēķinātas. Par kuru gadu, kuram darbiniekam – nevajag censties skaidrot. VSAA uzskata, ka darbinieki “jāliek mierā”, DŅ daļu atmaksāt nevajag. Vēl jo vairāk, ka daudzi no tiem darbiniekiem sen jau kā vairs nestrādā. Šī versija ir saskaņota ar VID – neko nevienam neatmaksāt. Naudas summa paliek uzņēmuma rīcībā.
Iegrāmatošanas variants:
Debetā samazināt (kreditēt) aprēķinātās sociālās iemaksas un debetā šo summu ielikt Vienotajā nodokļu kontā.
D5725 (vienotais konts) K73xx (aprēķinātās VSAOI). Ja D73xx nav ko samazināt – K81xx – dažādi ieņēmumi.
=======================================================================================
Jautājums:
Mana meita pārliecināja mani noslēgt dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu – ilgtermiņa) ārvalsts firmā Eiropas Savienībā.
Par šādiem maksājumiem tiek veikta IIN atmaksa, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju. Samaksātā apdrošināšanas prēmija tiek norādīta deklarācijas 7.rindā. Tā nevar pārsniegt 10% no 1.rindā norādītās ienākumu summas.
Deklarācijā par 2020.gadu 7.rinda ir neaktīva – summu nevar ierakstīt. Kā rīkoties, lai šo samaksāto apdrošināšanas summu iekļautu deklarācijā?
Genoveva Voilaka
Pušmucovā
LRĀGA atbilde:
Lai Gada IIN deklarācijā iekļautu samaksātās dzīvības apdrošināšanas prēmijas summu (samaksāta citā valstī, VID par to nav saņēmis informāciju no apdrošinātāja), jārīkojas šādi:
Jāatver deklarācijas D lapa.
Ar peles kursoru jāuziet uz 2-1.prim rindas un jānospiež peles kreisais taustiņš, atvērsies D lapas 7.rindas tabula.
Šajā tabulā jāaizpilda visi prasītie dati. Tabula jāaizver.
Tādējādi deklarācijas D lapā automātiski aizpildīsies 7.rinda.
Jāatceras, ka šajā gadījumā deklarācijai jāpievieno arī maksājuma uzdevuma kopija.